Pēc 12 gadu darba, kas veltīts hokeja komandas "Zemgale/LBTU" digitālās atpazīstamības veidošanai, esmu pieņēmis lēmumu pārtraukt sadarbību. Šis nav viegls solis, un jūtu atbildību paskaidrot to visiem, kas šo gadu laikā ir bijuši līdzās – no spēlētājiem līdz līdzjutējiem.
Informēju, ka man vairs nav saistības ar hokeja komandas “Zemgale/LBTU” digitālo saturu.
Prozaiski izsakoties, iemesls ir vienkāršs – hokeja komandā nevar būt divi galvenie treneri vai divi satura veidotāji. Vai nu ir komanda, vai nu nav.
Negrasījos par šo rakstīt, bet man tomēr ir jānes atbildība spēlētāju, treneru, Jelgavas ledus halles, Jelgavas pašvaldības un pilsētas iedzīvotāju, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes darbinieku, Jelgavas Ledus sporta skolas audzēkņu un viņu radinieku, Baltijas hokeja līgas komandu un spēlētāju, tiesnešu, komandas finansiālo atbalstītāju, manu kolēģu, mediju un žurnālistu, un, kas ir vissvarīgāk, komandas Latvijas un ārvalstu atbalstītāju un sekotāju priekšā.
Pirms divpadsmit gadiem mani uzaicināja uzlabot komandas publicitāti, jo tā atpalika no vietējās amatieru hokeja komandas. Darboties ar Virslīgas komandu man bija patīkams izaicinājums, jo es uzskatīju, ka šo puišu sniegums ir tā vērts, lai viņi nespēlētu tukšā hallē, neskatoties uz bezmaksas ieeju.
Atdevu visus savus brīvos resursus, lai komandas zīmols HK “Zemgale” būtu pazīstams visā Latvijā. Tas bija izaicinošs pasākums, bet varu ar lepnumu teikt, ka mērķis ir sasniegts.
Īpašu pateicību gribu izteikt saviem kolēģiem dažādās organizācijās un iestādēs, kas man palīdzēja šī mērķa sasniegšanā. Jūsu vārdi nav pazīstami plašai publikai, un jūsu darbs bieži vien paliek maz novērtēts. Tomēr es zinu, ka jūs esat devuši milzīgu ieguldījumu hokeja kluba atpazīstamības veicināšanā, un esmu jums personīgi pateicīgs.
Paldies arī kritiķiem un pārmetumu izteicējiem. Arī jūsu viedoklis tika ņemts vērā.
Vai es varēju kaut ko darīt labāk? Ak, Dievs, jā. Vai esmu pieļāvis kļūdas? Miljonu.
Man tomēr nav kauns par paveikto, jo, cik nu savus personīgos līdzekļus varēju atļauties, tik arī ieguldīju šajā projektā. Izveidot 100 000 cilvēku auditoriju, kura finālos sasniedza 200 000 – tas ir lielisks panākums. Protams, tie nav griesti, kurus esmu sev uzstādījis, bet vienmēr koncentrējos uz to, lai atbalstītāju skaits būtu kvalitatīvs un konvertētos kluba ienākumos.
Vēlos atvainoties saviem mīļajiem tuviniekiem, radiniekiem un draugiem. Darbs pie šī projekta jums atņēma manu uzmanību, jo tajā nebija ne brīvdienu, ne svētku dienu. Vienīgais, ko nesolu, ir tas, ka situācija uzlabosies. Šis jau nav vienīgais projekts, kurā es darbojos :D.
Tēvs man joprojām zvana, kad drukātajā presē pamana rakstu par “Zemgale/LBTU” ar manu fotogrāfiju. Viņš ir lepns par maniem panākumiem, un man vajadzētu vairāk novērtēt viņa atbalstu.
Ar cieņu, Jūsu bijušais "hokeja cilvēks".
Ierakstīt komentāru